nuklīdi
"Nuklīdi" ir atoma kodoli ar noteiktu protonu skaitu (Z) un neitronu skaitu (N). Katrs nuklīds ir unikāls un raksturots ar masas skaitli (A = Z + N) un ķīmisko elementu (ko nosaka Z).
Īsumā:
Nuklīds ir konkrēta atoma kodola veids, kas definēts ar protonu un neitronu skaitu.
Piemēri:
1. Ogles nuklīdi:
- C-12 (6 protoni, 6 neitroni) – stabils, visizplatītākais dabā.
- C-14 (6 protoni, 8 neitroni) – radioaktīvs, izmanto datēšanā.
2. Urāna nuklīdi:
- U-235 (92 protoni, 143 neitroni) – dalāms, izmanto kodolenerģijā.
- U-238 (92 protoni, 146 neitroni) – dabā izplatītāks, ar garāku pussabrukšanas periodu.
3. Viena elementa dažādi nuklīdi (izotopi):
- Ūdeņradis:
Protijs (H-1: 1 protons, 0 neitronu) – parastais ūdeņradis.
Deitērijs (H-2: 1 protons, 1 neitrons) – smagais ūdeņradis.
Tritijs (H-3: 1 protons, 2 neitroni) – radioaktīvs.
Atšķirība no citiem terminiem:
- Izotopi – viena elementa (tāds pats Z) dažādi nuklīdi (atšķirīgs N).
- Nuklīdi – vispārīgāks jēdziens, ietver visus iespējamos kodolu veidus.
Nuklīdi var būt stabili (nemainīgi) vai radioaktīvi (sabrūk laika gaitā).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.