novadpētniecība
"Novadpētniecība" ir zinātniska vai amatnieciska darbība, kas pēta noteiktu novadu (reģionu, apvidu) — tā vēsturi, kultūru, dabu, tautas tradīcijas, saimniecisko dzīvi u.c. Tās mērķis ir saglabāt un izprast konkrētas vietas un tās iedzīvotāju identitāti.
Galvenās iezīmes:
- Koncentrējas uz vietējo vēsturi un kultūru.
- Bieži veic lauku pētījumus (intervijas, arhīvu apsekošana, objektu dokumentēšana).
- Rezultātus publicē monogrāfijās, rakstu krājumos, vietējās presē.
Piemēri:
1. Vēsturiskā novadpētniecība
Pētnieks apkopo informāciju par konkrētu pagasta muižām, to īpašniekiem un notikumiem, izmantojot arhīvu dokumentus un vietējo iedzīvotāju stāstus.
2. Etnogrāfiskā novadpētniecība
Dokumentē un analizē tradicionālās rokdarbu tehnikas (piemēram, Latgales keramiku) vai vietējos svētkus un paražas noteiktā reģionā.
3. Dabas novadpētniecība
Pēta konkrētas upes ielejas ģeoloģiju, augu un dzīvnieku sugu daudzveidību, kā arī to vēsturisko izmantošanu iedzīvotāju ikdienā.
Latvijā novadpētniecība ir nozīmīga kultūras mantojuma glabāšanā, un to aktīvi veic gan vietējie entuziasti, gan muzeji, gan zinātniskās institūcijas (piemēram, Latvijas Universitātes Vēstures fakultāte).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.