nogruvums
"nogruvums" latviešu valodā nozīmē kritienu, sabrukšanu vai iznīcību, bieži vien attiecinot uz fizisku struktūru, sabiedrību, morāli vai veselību.
Piemēri:
1. Fizisks sabrukums:
Pēc zemestrīces notika kalna nogruvums, kas bloķēja ceļu.
(Apraksta klinšu vai zemes masas kritienu.)
2. Morāls/sabiedrisks sabrukums:
Korupcijas skandāls izraisīja valdības politisko nogruvumu.
(Lieto, lai raksturotu varas vai autoritātes zaudēšanu.)
3. Veselības pasliktināšanās:
Pēc ilgstoša spriedžu viņa piedzīvoja nervu nogruvumu.
(Bieži lietots sakarā ar psihisku vai fizisku sabrukumu no pārpūles.)
Sinonīmi: sabrukums, krišana, izgāšanās, dezintegrācija.
Antonīmi: celšanās, atjaunošanās, noturība, stabilitāte.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.