neoimpresioniste
Neoimpresioniste (franču: néo-impressionnisme) ir mākslas virziens, kas radās 19. gadsimta beigās Francijā kā impresionisma attīstība un zinātniskākā pieeja krāsu un gaismas attēlošanai.
Galvenās iezīmes:
1. Punktējuma tehnika (pointillisms) — attēls veidots no maziem, atsevišķiem krāsu punktiem, kas saplūst skatītāja acīs.
2. Zinātniska krāsu teorija — balstīta uz optikas likumiem, piemērojot krāsu kontrastus un papildkrāsas.
3. Strukturēta kompozīcija — precīzāka par impresionistiem, ar līdzsvarotu formu un ritmu.
Piemēri mākslinieki un darbi:
- Žoržs Sjera (Georges Seurat) — "Vasarnīca Grandžatā" (1884), "Svētdienas pēcpusdienas Salas Grandžatā" (1886).
- Pols Sinjaks (Paul Signac) — "Harbour in Marseille" (1906), "The Pine Tree at St. Tropez" (1909).
- Maksimiljāns Liss (Maximilien Luce) — "The Port of London" (1892).
Neoimpresionisms ietekmēja vēlākos virzienus, piemēram, fovismu un modernismu, uzsverot krāsu struktūru un teorētisko pamatojumu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.