nenosliecība
"Nenosliecība" nozīme:
Tas ir juridisks termins, kas apzīmē neizteiktu vai nenoteiktu nostāju — kad persona nav ne vainīga, ne nevainīga, jo nav pietiekami pierādījumu vai skaidrības, lai izteiktu pārliecību. Bieži lietots tiesību jomā, bet arī ikdienā, lai aprakstītu neizšķirtu situāciju.
Piemēri:
1. Tiesās:
"Tiesnesis uzsvēra nenosliecības principu: līdz pierādījumiem par vainu apsūdzētais tiek uzskatīts par nevainīgu."
2. Ikdienā:
"Viņš palika nenosliecīgs diskusijā par politiku, nevēloties izteikt atbalstu nevienai pusei."
3. Zinātnē:
"Pētījuma rezultāti bija nenosliecīgi — dati nerādīja skaidru sakarību starp abiem faktoriem."
Īsumā:
"Nenosliecība" nozīmē neizšķirtību, neitralitāti vai trūkumu pārliecībai par kādu jautājumu, bieži sakarā ar nepietiekamu informāciju.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.