"Mūžsens" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē ļoti senu, neatejami tālu pagātni vai laiku, kas stiepjas bezgalībā. Tas bieži tiek lietots, lai uzsvērtu kaut ko senu, gandrīz mītisku vai nepieredzētu senatni.
Piemēri:
1. Dzejā:
"Mūžsenās mežu klusumā atskanēja vilku gaudas."
(Šeit "mūžsenās" norāda uz mežu, kas pastāvējis no neatminamiem laikiem.)
2. Aprakstā:
"Zemes dziļumos slēpjas mūžsenas klinšu slāņu noslēpumi."
(Tiek runāts par ģeoloģiski senām, gandrīz nemainīgām formācijām.)
3. Tēlaini:
"Viņu ģimenē vēl dzīvo mūžsenas tradīcijas."
(Uzsvērta tradīciju nepārtrauktība un senā izcelsme.)
Sinonīmi:
- Senatne (bet "mūžsens" ir stiprāks, poetiskāks)
- Nenovērtējama senatne
- Bezgalīgs laiks
Piezīme: Vārds "mūžsens" bieži sastopams literatūrā, dzejā vai augstākā stilā, lai radītu iespaidu par dziļumu, mistiku vai nemainīgumu. Ikdienas sarunvalodā retāk lietots.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.