mūžsens

"Mūžsens" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē ļoti senu, neatejami tālu pagātni vai laiku, kas stiepjas bezgalībā. Tas bieži tiek lietots, lai uzsvērtu kaut ko senu, gandrīz mītisku vai nepieredzētu senatni.

Piemēri:
1. Dzejā:
"Mūžsenās mežu klusumā atskanēja vilku gaudas."
(Šeit "mūžsenās" norāda uz mežu, kas pastāvējis no neatminamiem laikiem.)

2. Aprakstā:
"Zemes dziļumos slēpjas mūžsenas klinšu slāņu noslēpumi."
(Tiek runāts par ģeoloģiski senām, gandrīz nemainīgām formācijām.)

3. Tēlaini:
"Viņu ģimenē vēl dzīvo mūžsenas tradīcijas."
(Uzsvērta tradīciju nepārtrauktība un senā izcelsme.)

Sinonīmi:
- Senatne (bet "mūžsens" ir stiprāks, poetiskāks)
- Nenovērtējama senatne
- Bezgalīgs laiks

Piezīme: Vārds "mūžsens" bieži sastopams literatūrā, dzejā vai augstākā stilā, lai radītu iespaidu par dziļumu, mistiku vai nemainīgumu. Ikdienas sarunvalodā retāk lietots.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'muzsens' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
Įrašas
Paaiškinimas

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.


© 2009 - 2026 www.vardnica.lv
Draugi: Skaičiuoklė TV Programa