mūžamaize
"Mūžamaize" ir latviešu tautasdziesmās un folklorā bieži sastopams simbolisks izteiciens, kas apzīmē pamatēdienu, ikdienas maizi vai iztikas pamatu. Tas nereti tiek lietots kā metafora dzīves pamatvajadzībām, laimes un labklājības simbols.
Nozīmes nianses:
1. Ikdienas maize – tas, kas nepieciešams iztikai.
2. Laimes un miera simbols – maizes nodrošināšana kā dzīves pilnības un stabila mājokļa metafora.
3. Mūžīgās labklājības vēlējums – tautasdziesmās bieži vēl "mūžamaizi" kā ilgtspējīgu labumu.
Piemēri no tautasdziesmām:
1. "Lūgšu Dieviņu mūžamaizei, / Lai man bija maizes pa gabaliņam."
(Vēlējums pēc pastāvīgas iztikas.)
2. "Mūžamaizi, Dieviņ, dod, / Lai man karote cietiņa."
(Lūgums Dievam par pamatvajadzību nodrošinājumu.)
3. "Mūžamaizei mājā gulta, / Mūžamība mājā lāsts."
(Kontrasts starp stabilu dzīvi (maizi) un mūžīgām grūtībām.)
Mūsdienu lietojums:
Vārds reti lietots ikdienas runā, bet saglabājies folklorā un dzejā kā arhaisks, poetisks izteiciens, kas asociējas ar latviešu kultūras mantojumu un tradicionālajām vērtībām. Dažreiz tiek lietots mūsdienu kontekstā, lai uzsvērtu kaut ko pamatveidīgu, nepieciešamu dzīvei.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.