"Mūzā" latviešu valodā nozīmē:
1. Senajā grieķu mitoloģijā — dieviete, kas aizbildne mākslai, zinātnei vai daiļradei.
Tradicionāli ir 9 mūzas, piemēram:
- Kalliope — episkās dzejas mūza,
- Terpsihore — dejas mūza,
- Erato — mīlas dzejas mūza.
2. Pārnestā nozīmē — sieviete, kas iedvesmo mākslinieku (dzejnieku, mūziķi, gleznotāju) vai ir viņa radošās aktivitātes avots.
Piemēri lietojumā:
- "Dzejnieks uzskatīja savu sievu par savu mūzu un veltīja viņai dzejoļus."
- "Gleznotājs meklēja mūzu, kas iedvesmotu viņu jaunam darbam."
- "Senie grieķi uzskatīja, ka katru mākslas veidu aizsargā sava mūza."
Vārds bieži lietots arī simboliski, lai apzīmētu radošo iedvesmu kopumā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.