muļķītis

"Muļķītis" ir latviešu valodas samazinājuma forma no vārda "muļķis", kas apzīmē neizglītotu, vienkāršu, naivu vai maz apķērīgu cilvēku.
Tam bieži ir maigošs vai žēlīgs nokrāsa — tas var izteikt ne tik asi kritiku kā sākotnējais vārds "muļķis", dažreiz pat ar aizbildniecisku vai apsmaidojošu pieskaņu.

Piemēri lietojumam:
1. Maigošs/žēlīgs tonis:
"Neesi tāds muļķītis — šī ir acīmredzama maldinoša reklāma!"
(Te vārds vairāk uzsver runātāja rūpes, nevis nicinājumu.)

2. Apsmaidojoši par naivu rīcību:
"Nu ko tu tur uzturējies kā muļķītis? Vajadzēja uzreiz pateikt, ka tas nav godīgi!"

3. Par bērnu vai mājdzīvnieku:
"Mūsu suns dažreiz ir tāds mīlš muļķītis — skrien apkārt un mudina spēlēties."

Svarīgi: Atšķirībā no "muļķis", kas ir tieša aizvainojoša apzīmējuma, "muļķītis" bieži tiek lietots ironiski vai ar maigu humoru, īpaši, ja runā par kādu, kuru patiesībā augstu vērtējam.

Įrašas
Paaiškinimas	"Muļķītis" ir latviešu valodas samazinājuma forma no vārda "muļķis", kas apzīmē neizglītotu, vienkāršu, naivu vai maz apķērīgu cilvēku. Tam bieži ir maigošs vai žēlīgs nokrāsa — tas var izteikt ne tik asi kritiku kā sākotnējais vārds "muļķis", dažreiz pat ar aizbildniecisku vai apsmaidojošu pieskaņu. Piemēri lietojumam: 1. Maigošs/žēlīgs tonis: "Neesi tāds muļķītis — šī ir acīmredzama maldinoša reklāma!" (Te vārds vairāk uzsver runātāja rūpes, nevis nicinājumu.) 2. Apsmaidojoši par naivu rīcību: "Nu ko tu tur uzturējies kā muļķītis? Vajadzēja uzreiz pateikt, ka tas nav godīgi!" 3. Par bērnu vai mājdzīvnieku: "Mūsu suns dažreiz ir tāds mīlš muļķītis — skrien apkārt un mudina spēlēties." Svarīgi: Atšķirībā no "muļķis", kas ir tieša aizvainojoša apzīmējuma, "muļķītis" bieži tiek lietots ironiski vai ar maigu humoru, īpaši, ja runā par kādu, kuru patiesībā augstu vērtējam.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.