mūķīzeris
"Mūķīzeris" ir sarunvalodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kurš izliekas par dievbijīgu, morāli augstu vai askētisku, bet patiesībā ir liekulīgs, veikls vai pat negodīgs. Tas bieži tiek lietots ar ironisku vai nicinošu nokrāsu, lai aprakstītu cilvēku, kas slēpj savas patiesās nodomas aiz šķietami "svētīga" vai "pieticīga" izskata vai uzvedības.
Piemēri lietojumā:
1. Par politiķi, kurš runā par godīgumu, bet iesaistās korupcijā:
"Viņš uzstājās kā lielais cilvēku aizstāvis, bet izrādījās parasts mūķīzeris — aiz kuņģa sarunāja sev izdevīgus līgumus."
2. Par cilvēku, kas publiski nosoda citus, bet pats rīkojas pretēji:
"Māte vienmēr kritizē kaimiņus par troksni, bet pati visu nakti rīko ballītes. Īsts mūķīzeris!"
3. Ironisks apzīmējums kādam, kas pārspīlēti izceļ savu "vienkāršību":
"Apskati viņu — nēsā nolietotas drēbes, bet brauc ar luksusa auto. Nu gan mūķīzeris!"
Ekvivalenti citās valodās:
- Angļu: hypocrite, sanctimonious person
- Krievu: лицемер, ханжа
- Vācu: Heuchler, Scheinheilige(r)
Vārds cēlies no vārda "mūks" (reliģisks askēts) ar nicinošu piedēkli "-īzeris", kas norāda uz viltību vai izlikšanos (salīdzini ar "bīskepīzeris", "ķēniņīzeris").
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.