mirla
"Mirla" ir sieviešu personvārds, kas latviešu valodā ir saistīts ar mīlestību, mieru un skaistumu. Tas cēlies no latīņu vārda "mirabilis" (brīnišķīgs, apbrīnojams) vai vārda "Miriam" (Marija) variantiem. Vārds rets, bet latviešu kultūrā asociējas ar maigumu un dzejiskumu.
Īss nozīmes skaidrojums:
Brīnišķīga, mīlama, mierīga.
Piemēri lietojumam:
1. Personvārds:
"Mirla vienmēr smaidīja un radīja ap sevi siltumu."
2. Dzejā/mākslā (kā simbols):
"Vējš glāsta Miras vaigus – tā it kā pati mīlestība elpo."
3. Sarunvalodā (salīdzinājumā):
"Tu esi kā Mirla – tik maiga un sapņoja."
Interesants fakts:
Latviešu folklorā un dzejā "Mirla" dažreiz lietots kā poētisks apzīmējums sievietei vai mīļotajai, piemēram, dzejnieka Raina darbos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.