mikrorajons
"Mikrorajons" ir pilsētbūvniecības termins, kas apzīmē plānotu daudzdzīvokļu apkaimes vienību padomju laika pilsētās. Tas parasti sastāv no tipveida daudzstāvu dzīvojamām mājām, koplietošanas pakalpojumiem (veikali, skolas, bērnudārzi) un zaļajām zonām.
Galvenās īpašības:
- Būvēts padomju periodā (1960–1980. gadi)
- Tipveida paneļu vai ķieģeļu mājas
- Funkcionāli nodalīta no rūpniecības vai centra
- Iekļauj sociālo infrastruktūru
Piemēri Latvijā:
1. Purvciems (Rīga) – lielākais mikrorajons Baltijā, būvēts 1970.–1980. gadu mijā.
2. Ķengarags (Rīga) – tipisks mikrorajons ar "kastveida" mājām un iekšējiem pagalmiem.
3. Zolitūde (Rīga) – pēdējais lielais mikrorajons, būvēts līdz 1990. gadu sākumam.
4. Daugavpils mikrorajoni (Čerņiškis, Stropi u.c.) – tipiska padomju plānojuma piemēri reģionālā pilsētā.
Konteksts: Mūsdienās šis termins nereti lietots ar ironisku vai negatīvu nokrāsu, atsaucoties uz monotono arhitektūru, bet vēsturiski mikrorajoni atrisināja dzīvokļu deficītu un nodrošināja iedzīvotājiem visu nepieciešamo dzīvei nelielā attālumā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.