"Miestiņš" ir mazākais vārda "miests" pakāpes veids latviešu valodā, kas nozīmē mazs miests vai ciemiņš — neliela apdzīvota vieta, kas pēc izmēra un nozīmes atrodas starp ciematu un pilnvērtīgu miestu.
Piemēri:
1. "Mūsu dzimtā vieta ir kluss Kurzemes miestiņš ar vienu ielu un vecu baznīcu."
(Neliela, mierīga apdzīvota vieta ar vienkāršu infrastruktūru.)
2. "Tūristi bieži apmeklē šo gleznaino kalnu miestiņu, lai baudītu dabu un mieru."
(Mazs, ainavisks ciems ar tūristu pievilcību.)
3. "Pirms gadsimta šis tagadējais miests bija tikai neliels dzelzceļa miestiņš."
(Vēsturiski nenozīmīga vieta, kas izaugusi.)
Papildus piezīmes:
- Bieži lietots, lai uzsvērtu vietas mazumu, vientulību, vienkāršību vai romantisku/vecmodīgu atmosfēru.
- Dažreiz lietots ar pārspīlētu/nonīstošu nokrāsu, piemēram: "Šis pat nav miests — tikai kāds nolaists miestiņš!"
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.