miermīlīgs
miermīlīgs īp.- Tāds, kas grib mieru (1, 2) un cenšas to nodrošināt; tāds, kas (savstarpējās attiecībās) pamatojas uz šādām īpašībām. Miermīlīgas tautas. M. cilvēks.
- Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības. Miermīlīgi sarunāties. Miermīlīga politika.
Atvasinājumi:- miermīlība s.;
- miermīlīgums v.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'miermiligs' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.