"Miegapūznis" ir latviešu valodas saliktenis, kas apzīmē cilvēku, kurš ļoti mīl gulēt un bieži guļ ilgāk par nepieciešamo vai vēlamo.
Vārds veidots no vārdiem "miegs" un "pūznis" (pūznis nozīmē "lēna, mazkustīga persona", bieži lietots arī kā "slinkulis").
Piemēri lietojumam:
1. "Mans brālis ir īsts miegapūznis — viņš nedēļas nogalē var gulēt līdz pusdienai."
2. "Neesi tāds miegapūznis! Jau pulksten desmit, bet tu vēl guļ."
3. "Ziemā, kad ir tumšs un auksts, daudzi kļūst par miegapūžņiem."
Vārds nereti lietots ar jokojoties vai ar maigumu, lai raksturotu cilvēku, kurš patīk ilgi palikt gultā. Tas nav oficiāls medicīnisks termins, bet gan ikdienas izteiciens.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.