"Mezolītisks" ir arheoloģijā lietots termins, kas apzīmē vidējo akmens laikmetu (no grieķu mesos — 'vidējs' un lithos — 'akmens'). Šis periods Eiropā aptver laiku pēc leduslaikmeta (apmēram pirms 10 000–6 000 gadiem), kad cilvēki vēl bija mednieki-vācēji, bet jau sāka attīstīt sarežģītākus rīkus un pielāgoties mainīgam klimatam.
Galvenās iezīmes:
- Pāreja no lielo dzīvnieku medībām uz daudzveidīgāku iztiku (zveja, mazo dzīvnieku medības).
- Mikrolītu (mazu akmens rīku) izmantošana.
- Pirmās pastāvīgākās apmetnes un sociālās struktūras veidošanās.
Piemēri lietojumā:
1. Arheologi atrada mezolītiskas apmetnes paliekas pie ezera krasta.
2. Mezolītiskie iedzīvotāji izmantoja smailus mikrolītus bultu galiem.
3. Šis nazis ir tipisks mezolītiska laikmeta rīks.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.