mežapīle
"Mežapīle" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē meža balodis (parasti parastā meža baloža Columba palumbus — lielāko baložu sugu Eiropā).
Īss skaidrojums:
Tas ir mežos dzīvojošs, pelēkbrūns balodis ar baltām pazīmēm (kakla sāniem, spārniem), kas bieži dzirdams ar raksturīgu burbuļošu vai rūkšanu līdzīgu saucienu.
Piemēri lietojumā:
1. Dabas aprakstā:
"Rīta klusumā no egļu meža atskanēja mežapīles maigais rūkšana."
2. Salīdzinājumā:
"Viņas balsī bija kaut kas maigs un mierinošs kā mežapīles ņaudiens."
3. Ornitoloģijas kontekstā:
"Mežapīles bieži uzturas lapu koku mežos un barojas ar zemesriekstu, olu un pumpu."
Interesants fakts:
Latviešu tautasdziesmās mežapīle bieži simbolizē vientuļību, sēras vai mīlestību, piemēram:
"Lidoja mežapīle / Pār ozolu zariņu..."
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.