"Mežainums" nozīme:
Tas ir apvidus vai reljefa veids, kas klāts ar mežiem, mežiem bagāta teritorija. Vārds izsaka mežu pārpilnību vai lielu mežu klātbūtni noteiktā apgabalā.
Piemēri lietojumā:
1. Ģeogrāfijā:
"Latgales austrumu daļu raksturo liels mežainums."
(Apraksta, ka reģionā ir daudz mežu.)
2. Ceļojuma aprakstā:
"Braucot cauri Vidzemes augstienei, pārsteidz tās mežainums un skaistās ainavas."
(Norāda uz teritorijas bagātību ar mežiem.)
Sinonīmi: mežu klātbūtne, mežiem bagāts apvidus, mežaina teritorija.
Antonīmi: stepes, līdzenums, tuksnesis (teritorijas bez mežiem).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.