"Mērlata" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē mērauklu — ierīci vai rīku garuma mērīšanai (piemēram, mērlenti, mērstieni, lineālu). Tas tiek lietots gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē, lai raksturotu kaut ko kā standartu, kritēriju vai salīdzināšanas pamatu.
Piemēri:
1. Burtiskā nozīmē:
"Celtnieks izmantoja metāla mērlatu, lai precīzi izmērītu sienas garumu."
"Šī mērlata iedaļas ir ļoti skaidri iezīmētas."
2. Pārnestā nozīmē (kā etalons, mērogs):
"Viņa godīgums ir mērlata visai komandai."
"Šis darbs kalpo kā mērlata kvalitātei mūsu nozarē."
Sinonīmi: mēraukla, mērogs, etalons, kritērijs.
Piezīme: Vārds "mērlata" literatūrā un presē sastopams retāk, biežāk lieto "mēraukla" vai "mērogs".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.