mēris
"Mēris" latviešu valodā nozīmē briesmas, draudi, postījums, nelaime vai katastrofa. Tas apzīmē kaut ko ļoti bīstamu vai postošu, kas draud kaitēt vai iznīcināt.
Piemēri:
1. Dabas mēris — piemēram, plūdi, zemestrīce vai viesuļvētra, kas izraisa lielus postījumus.
Piemērs teikumā: "Pēc vētras krastā redzējām dabas mēra sekas."
2. Karš kā cilvēku radīts mēris — karš, kas nes nāvi un iznīcību.
Piemērs teikumā: "Vēsture vēl atceras šī kara mēra upurus."
3. Mēris kā alegoriska vai literāra tēls — bieži lietots dzejā un prozā, lai apzīmētu nelaimes gājēju vai postošu spēku.
Piemērs teikumā: "Vecās leģendas stāsta par mēri, kas nācis pār zemi."
Vārds "mēris" ir arhaisks un reti lietots ikdienas sarunvalodā, bet saglabājies literatūrā, dzejā un augstvalodas kontekstos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.