Menzūra (no latīņu mensūra — "mērs, mērījums") mūzikā nozīmē:
1. Notu ilgumu attiecības partitūrā vai konkrētā skaņdarbā.
2. Taktsmērs — cik daudz un kādas vērtības notas ietilpst vienā taktī (piemēram, 4/4, 3/4).
Īsāk sakot — tā ir mūzikas ritmiskā struktūra, kas nosaka, kā notis tiek grupētas laika vienībās.
Piemēri lietojumā:
1. Par taktsmēru:
"Šī dziesma ir rakstīta trīsceturtdaļas menzūrā (3/4), kas raksturīga valsim."
2. Par notu proporcijām:
"Renesanses mūzikā menzūra tika apzīmēta ar speciāliem simboliem, kas norādīja tempu un ritmisko dalījumu."
3. Mūzikas teorijā:
"Menzūras maiņa skaņdarbā rada pārsteidzošu ritmisku efektu, piemēram, pārejot no 4/4 uz 7/8."
Vēsturiski termins attīstījās 13.–16. gadsimtā, apzīmējot sarežģītu ritmisko sistēmu ar dažādām proporcijām (piemēram, tempus perfectum/imperfectum). Mūsdienās tas biežāk lietots akadēmiskā kontekstā vai, lai apzīmētu taktsmēru.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.