menzūra

Menzūra (no latīņu mensūra — "mērs, mērījums") mūzikā nozīmē:

1. Notu ilgumu attiecības partitūrā vai konkrētā skaņdarbā.
2. Taktsmērs — cik daudz un kādas vērtības notas ietilpst vienā taktī (piemēram, 4/4, 3/4).

Īsāk sakot — tā ir mūzikas ritmiskā struktūra, kas nosaka, kā notis tiek grupētas laika vienībās.

Piemēri lietojumā:

1. Par taktsmēru:
"Šī dziesma ir rakstīta trīsceturtdaļas menzūrā (3/4), kas raksturīga valsim."

2. Par notu proporcijām:
"Renesanses mūzikā menzūra tika apzīmēta ar speciāliem simboliem, kas norādīja tempu un ritmisko dalījumu."

3. Mūzikas teorijā:
"Menzūras maiņa skaņdarbā rada pārsteidzošu ritmisku efektu, piemēram, pārejot no 4/4 uz 7/8."

Vēsturiski termins attīstījās 13.–16. gadsimtā, apzīmējot sarežģītu ritmisko sistēmu ar dažādām proporcijām (piemēram, tempus perfectum/imperfectum). Mūsdienās tas biežāk lietots akadēmiskā kontekstā vai, lai apzīmētu taktsmēru.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'menzura' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
Įrašas
Paaiškinimas

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.


© 2009 - 2026 www.vardnica.lv
Draugi: Skaičiuoklė TV Programa