menzūra

Menzūra (no latīņu mensūra — "mērs, mērījums") mūzikā nozīmē:

1. Notu ilgumu attiecības partitūrā vai konkrētā skaņdarbā.
2. Taktsmērs — cik daudz un kādas vērtības notas ietilpst vienā taktī (piemēram, 4/4, 3/4).

Īsāk sakot — tā ir mūzikas ritmiskā struktūra, kas nosaka, kā notis tiek grupētas laika vienībās.

Piemēri lietojumā:

1. Par taktsmēru:
"Šī dziesma ir rakstīta trīsceturtdaļas menzūrā (3/4), kas raksturīga valsim."

2. Par notu proporcijām:
"Renesanses mūzikā menzūra tika apzīmēta ar speciāliem simboliem, kas norādīja tempu un ritmisko dalījumu."

3. Mūzikas teorijā:
"Menzūras maiņa skaņdarbā rada pārsteidzošu ritmisku efektu, piemēram, pārejot no 4/4 uz 7/8."

Vēsturiski termins attīstījās 13.–16. gadsimtā, apzīmējot sarežģītu ritmisko sistēmu ar dažādām proporcijām (piemēram, tempus perfectum/imperfectum). Mūsdienās tas biežāk lietots akadēmiskā kontekstā vai, lai apzīmētu taktsmēru.

Įrašas
Paaiškinimas	Menzūra (no latīņu mensūra — "mērs, mērījums") mūzikā nozīmē: 1. Notu ilgumu attiecības partitūrā vai konkrētā skaņdarbā. 2. Taktsmērs — cik daudz un kādas vērtības notas ietilpst vienā taktī (piemēram, 4/4, 3/4). Īsāk sakot — tā ir mūzikas ritmiskā struktūra, kas nosaka, kā notis tiek grupētas laika vienībās. Piemēri lietojumā: 1. Par taktsmēru: "Šī dziesma ir rakstīta trīsceturtdaļas menzūrā (3/4), kas raksturīga valsim." 2. Par notu proporcijām: "Renesanses mūzikā menzūra tika apzīmēta ar speciāliem simboliem, kas norādīja tempu un ritmisko dalījumu." 3. Mūzikas teorijā: "Menzūras maiņa skaņdarbā rada pārsteidzošu ritmisku efektu, piemēram, pārejot no 4/4 uz 7/8." Vēsturiski termins attīstījās 13.–16. gadsimtā, apzīmējot sarežģītu ritmisko sistēmu ar dažādām proporcijām (piemēram, tempus perfectum/imperfectum). Mūsdienās tas biežāk lietots akadēmiskā kontekstā vai, lai apzīmētu taktsmēru.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.