menestrels
"Menestrels" (franču valodā ménestrel, no latīņu ministerialis — "kalps, amatnieks") viduslaikos bija klejojoši mūziķi, dziedātāji, stāstītāji vai dzejnieki, kas sniedza izklaidi augstmaņu galmiem vai sabiedriskās vietās. Tie bieži pavadīja savus stāstus ar mūziku (piemēram, ar liru, vijoli vai citiem instrumentiem) un nodarbojās ar hroniku, leģendu vai romantisku dzejoļu izpildi.
Īsumā:
Menestrels bija viduslaiku izklaides mākslinieki, kas apgāja stāstus un dziesmas.
Piemēri:
1. Literatūrā — Viljams Šekspīrs lugā "Hamlets" piemin menestreļus kā iemītus mūziķus un stāstītājus.
2. Vēsturiski — 12.–14. gadsimtā Francijā menestreļi (piemēram, Žans Bodelš vai Kolīns Mižē) sacerēja chansons de geste ("varoņdziesmas") par karotājiem kā Rolandu.
3. Mūsdienu lietojums — Dažreiz terminu lieto pārnestā nozīmē par stāstītāju vai mūziķi, kas pārstāv kādu kultūras tradīciju (piemēram, "folkloras menestrelis").
Sinonīmi latviešu valodā:
- klejojošs dziedātājs
- trobadors (ja runā par dižciltīgu dziedātāju-dzejnieku)
- stāstītājs-mūziķis
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.