"Melnsimtnieks" ir vēsturisks termins, kas apzīmē reakcionāru, monarhistisku un antisemītisku bruņotu grupu dalībnieku Krievijas Impērijā 20. gadsimta sākumā. Tie bija galvenokārt zemnieki, mazpilsētnieki vai konservatīvi strādnieki, kas atbalstīja caru un aktīvi piedalījās vardarbībās pret revolucionāriem, liberāļiem un ebrejiem.
Galvenās iezīmes:
1. Atbalsts caram – cīnījās pret revolucionāro kustību (piemēram, 1905.–1907. gada revolūcijas laikā).
2. Nacionālisms un antisemītisms – bieži organizēja pogromus (vardarbīgas uzbrukumas ebreju kopienām).
3. Organizācija – darbojās ar valdības un pareizticīgās baznīcas atbalstu, bet ne vienmēr oficiāli kontrolēti.
Piemēri:
1. 1905. gada pogromi – melnsimtnieki Kijivā, Odesā un citās pilsētās organizēja asiņainus uzbrukumus ebrejiem, apsūdzot tos "sabrukšanā" valsts.
2. Politiskās slepkavības – viņi nogalināja opozīcijas politiķus, piemēram, kadetu partijas deputātu Grigoriju Jolosa (1910).
3. Propaganda – izplatīja antisemītiskus uzsludinājumus, tostarp "Protokolus", lai attaisnotu vardarbību.
Termins mūsdienās dažreiz tiek lietots metaforiski, lai apzīmētu ekstrēmus konservatīvus vai reakcionārus spēkus, kas izmanto vardarbību un naidu pret minoritātēm.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.