"Melkulis" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kas rīkojas neapdomīgi, muļķīgi vai vieglprātīgi — tas ir, kāds, kas dara muļķīgas lietas, uzvedas neprātīgi vai trūkst veselā saprāta.
Īss skaidrojums:
Tas ir līdzīgs vārdiem "muļķis", "negaidīts", "pūlis", bet ar nokrāsu neapdomīgā rīcībā, ne tikai stulbumā.
Piemēri lietošanai:
1. Vienkāršs teikums:
"Neesi tāds melkulis — nelec pa logu, lai pasniegtu atslēgas!"
(Šeit "melkulis" norāda uz bezjēdzīgu, bīstamu rīcību.)
2. Par kāda rīcību:
"Viņš atkal izrādījās melkulis — aizmirsa automašīnas atslēgas iekšā, un durvis aizslēdzās."
(Rīcība liecina par neapdomību.)
3. Sarunvalodā:
"Nu tu esi melkulis — tagad visu vakarā būs jāpārtaisa."
(Izsaka neapmierinātību ar muļķīgu izvēli.)
Sinonīmi: muļķis, neprātis, pūlis, vieglprātīgais.
Antonīmi: gudrītis, apdomīgs cilvēks, saprātīgais.
Vārds bieži lietots sarunvalodā, lai norādītu uz kāda neapdomību, nevis apvainotu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.