mēlgale
"Mēlgale" ir lietvārds, kas latviešu valodā apzīmē vietu, kur upes ūdeņi ietek jūrā vai ezerā — tas ir, upes ieteka.
Īss skaidrojums:
Tas ir pretējs jēdzienam "iztekai" (vietai, kur upe sākas). Mēlgale parasti atrodas upes lejtecē, un tās ūdeņi saplūst ar lielāku ūdenstilpi.
Piemēri:
1. Daugavas mēlgale atrodas Rīgas līcī (Baltijas jūrā).
"Tūristi apmeklē Daugavas mēlgalē, lai redzētu, kur upe ietek jūrā."
2. Gaujas mēlgale ir pie Rīgas līča, netālu no Staļģenes.
"Gaujas mēlgalē veidojas smilšu kāpas un bagātīga daba."
3. Lielupes mēlgale atrodas Jūrmalā, kur tā ietek Rīgas līcī.
"Lielupes mēlgalē populāras laivu un kajaka braucieni."
Sinonīmi:
- Ieteka (visbiežāk lietotais sinonīms)
- Grīva (reģionāli vai ar niansēm, piemēram, kur upe ietek jūrā)
Interesants fakts:
Vārds "mēlgale" cēlies no senās baltu valodu saknes, kas saistīta ar ūdeni vai mitru zemi, un tas ir specifisks latviešu valodas vārds, ko reti lieto ikdienas sarunvalodā (biežāk lieto "ieteka").
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.