"Mātere" ir latviešu valodas lietvārds, kas nozīmē "māte" vecā, dzejiskā vai dialektālā formā. Tas bieži lietots tautasdziesmās, dzejā vai arhaiskos tekstos, lai izteiktu cieņu, maigumu vai senatni.
Piemēri:
1. Tautasdziesmā:
"Klusi, mātere, raudi,
Mani bērniņus audzi."
(Šeit "mātere" lietots kā maigs, tradicionāls apzīmējums mātei.)
2. Dzejā (piemēram, Rainis):
"Mātere, zeme, mīļā,
Tavs dēls tevī klīst."
(Lietots kā simbolisks, augstāks apzīmējums – piemēram, Zemei kā visu mātei.)
3. Arhaiskā/ dialektālā lietojumā:
"Māteres vārdi vienmēr bijuši gudri."
(Var atrast stāstos, lai nodotu senu, tautisku nokrāsu.)
Īsumā:
"Mātere" ir mātes sinonīms ar emocionālu, dzejisku vai senu nokrāsu, kas mūsdienās retāk lietots ikdienas sarunās, bet saglabājies folklorā un literatūrā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.