mantkārs
"Mantkārs" latviešu valodā ir vārds, kas apzīmē mantu, īpašumu, bagātību (no "manta" + "kārt" — 'mantu pārvaldītājs' vai 'mantu turētājs'). Tas var būt lietots gan faktiskā, gan pārnestā nozīmē, lai raksturotu cilvēku, kas pārvalda, uzkrāj vai rūpējas par mantu.
Īsa nozīme:
- Mantnieks, īpašnieks, bagātnieks (cilvēks, kam pieder liela manta).
- Pārnestā nozīmē: Cilvēks, kas uzkrāj, pārvalda vai rūpējas par kaut ko vērtīgu (piemēram, zināšanām, tradīcijām).
Piemēri:
1. Faktiskā nozīme:
"Vecais barons bija apkārtnes slavenākais mantkārs — viņa pilī bija neskaitāmi dārgumi."
(Šeit "mantkārs" nozīmē bagāts īpašnieks.)
2. Pārnestā nozīme:
"Viņš ir latviešu folkloras mantkārs — viņa atmiņā glabājas simtiem tautasdziesmu."
(Šajā kontekstā — cilvēks, kas "uzkrāj" un saglabā kultūras vērtības.)
3. Vēsturisks/arhaisks lietojums:
"Senajos laikos mantkāri bieži bija zemes īpašnieki, kas nodrošināja savu dzimtas labklājību."
Piezīme: Vārds "mantkārs" mūsdienu latviešu valodā nav bieži lietots, tas vairāk sastopams literatūrā, folklora vai vēsturiskos kontekstos. Biežāk lietotie sinonīmi: īpašnieks, mantnieks, bagātnieks.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.