mākoņaitiņa
"Mākoņaitiņa" ir latviešu valodas lietvārds, kas apzīmē mazus, vieglus mākoņus vai mākoņu drūzmēšanos.
Tas ir diminutīvs (mazināmā forma) no vārda "mākonis", kas izsasa mazumu, vieglumu vai maigumu.
Piemēri lietojumā:
1. Dzejā/naturālos aprakstos:
"Vakarā debesīs peldēja gaišas mākoņaitiņas, kā zvaigžņu plīvurs."
"Rīta miglā un mākoņaitiņās pazuda meža siluets."
2. Metaforiski/attēlaini:
"Viņas domas bija kā gaisas mākoņaitiņas – skumjas, bet vieglas."
"Atmiņas par bērnību izgaisa kā mākoņaitiņas vējā."
Skaidrojums:
- Mākoņaitiņa bieži lietota dzejā un daiļliteratūrā, lai radītu poetisku, maigu vai sapņainu noskaņojumu.
- Atšķirībā no "mākonis" (liels, biezs mākonis), "mākoņaitiņa" uzsver efemēru, gaisīgu raksturu.
- Reti lietota ikdienas sarunvalodā, bet saglabājusi vietu literārajā valodā.
Sinonīmi (ar niansēm): mākoņiņš, mākoņu drūzma, mākoņu pušķis.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.