loceklītis
"Loceklītis" ir diminutīvs (mazinošs, mīļināmais) vārds no "loceklis", kas latviešu valodā nozīmē:
1. Anatomijā – kājas vai rokas daļa (piemēram, augšstilbs, apakšstilbs, pēda).
2. Tehnikā/mehānikā – mehānisma sastāvdaļa, kas veic kustību (piemēram, svira, savienojums).
3. Organizācijā – kādas organizācijas, biedrības dalībnieks.
"Loceklītis" lieto, lai mazināmi vai mīļi apzīmētu:
- Mazu bērna roku/kāju daļu.
- Nelielu mehānisma daļiņu.
- Bērnu kā organizācijas dalībniņu.
Piemēri:
1. Anatomisks:
"Mazais Jānis pacēla loceklīti, rādot uz putnu."
(Šeit domāts mazs pirkstiņš/rotiņa.)
2. Mehānisks:
"Pārbaudīsim šo pulksteņa loceklīti – tas ir tik sīks!"
(Maza mehānisma daļiņa.)
3. Organizatorisks:
"Mūsu jaunākais skautu loceklītis ar entuziasmu piedalījās spēlē."
(Mazs biedriņš.)
Piezīme: Vārds "loceklītis" literārajos tekstos sastopams retāk, biežāk lieto pamatformu "loceklis". Diminutīvs piešķir teikumam maigu, mīļu vai niecīgu nokrāsu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.