līnijspektrs
"Līnijspektrs" ir spektrs, kas sastāv no atsevišķām, šaurām krāsainām līnijām (emisijas līnijām) vai tumšām līnijām uz nepārtraukta spektra fona (absorbcijas līnijas). Tas rodas, kad atomi, molekulas vai joni izstaro vai absorbē gaismu noteiktos, diskrētos viļņu garumos.
Īsa nozīme: Spektrs ar atsevišķām, diskrētām krāsas līnijām, kas raksturīgs atomiem un vienkāršām molekulām.
Piemēri:
1. Nātrija lampa — izstaro spilgtu dzeltenu dubultlīniju (589 nm un 589,6 nm), kas ir nātrija atomu raksturīgais līnijspektrs.
2. Saules spektrs — uz nepārtraukta krāsu joslas fona redzamas tumšas Fraunhofera līnijas, kas rodas, kad Saules atmosfēras elementi absorbē noteiktus viļņu garumus.
3. Ūdeņraža spektrs (Bālmera sērija) — redzamajā spektra apgabalā parādās raksturīgas sarkanās, zaļās, zilākās un violetās līnijas, kad ūdeņradis izstaro gaismu.
Līnijspektri ir ļoti svarīgi spektrālajā analīzē, piemēram, ķīmisko elementu noteikšanai zvaigžņu gaismā vai vielu sastāva pētīšanai laboratorijās.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.