limonīts
Limonīts ir dzelzs oksīdu un hidroksīdu minerālu maisījums, kas parasti veidojas no citiem dzelzs minerāliem (piemēram, hematīta vai magnetīta) vēsā un mitrā vidē. Tas ir brūngans, porains un bieži sastopams purvos, ezeros vai nogulumiežos kā sēru veidojums.
Galvenās īpašības:
- Krāsa: Brūna, dzeltenbrūna, melnīgi brūna.
- Sastāvs: Hidratēti dzelzs oksīdi (galvenokārt goetīts).
- Nozīme: Vēsturiski izmantots kā dzelzs rūda un pigmenta (okra) avots.
Piemēri:
1. Dzelzs rūda: Limonītu izmantoja kā dzelzs izejvielu senajās kausētavās (piemēram, viduslaiku Eiropā).
2. Pigments: Tā dzeltenbrūno krāsu izmantoja mākslā un keramikā kā dabīgu pigmentu (okra).
3. Ģeoloģisks veidojums: Veido "dzelzs vāciņus" augsnes slāņos vai sērus purvainās vietās (piemēram, Latvijā sastopams purvu dzelzs rūdas veidā).
Interesants fakts: Nosaukums cēlies no grieķu vārda "leimōn" (λίμνη) — "pūslis" vai "purvs", atspoguļojot tā biežo rašanās vietu mitrās vidēs.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.