"Liepna" ir ļoti rets un arhaisks latviešu vārds, kas apzīmē liepu mizu (īpaši iekšējo, mīksto slāni), ko vēsturiski izmantoja pārtikā, ārstēšanā vai amatos.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturiskā pārtika: "Bada laikos ciematnieki mīca liepnu, lai izdzīvotu."
2. Tautas medicīnā: "Vecmāmiņa ievilka liepnas tēju klepus dziedēšanai."
3. Amatu kontekstā: "Amatnieks no liepnas pinzaķus cepurēm."
Piezīme: Mūsdienās šis vārds praktiski nav lietots, bet atrodams dialektos, folklorā vai vēstures avotos. Parasti mūsdienu latviešu valodā lieto frāzi "liepu miza" vai "lubene" (iekšējā mīkstā miza).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.