"Liellapainu" ir latviešu valodas botānisks termins, kas apzīmē lielu lapu koku grupu. Tas nav ikdienas vārds, bet tiek lietots mežsaimniecībā, dendroloģijā vai augu aprakstos.
Īss skaidrojums:
Tas nozīmē "lielus lapu kokus" (parasti salīdzinot ar skujkokiem vai mazākiem kokiem). Var attiekties uz platlapu kokiem, piemēram, ozoliem, liepām, kļavām u.c., kuriem ir raksturīgas plašas lapas.
Piemēri lietojumā:
1. Mežsaimniecībā:
"Šajā meža kvartālā dominē liellapainu audze, galvenokārt ozoli un liepas."
2. Dendroloģijā:
"Latvijas mežos liellapainu sugu daudzveidība ir būtiski mazāka nekā skujkoku."
3. Dabas aprakstā:
"Parka centrālajā daļā aug impozanti liellapainu veidojumi, kas vasarā rada blīvu ēnu."
Sinonīmi/lietojuma konteksts:
- platlapju koki
- lielie lapu koki
- plašlapju sugas
Piezīme: Vārds reti lietots sarunvalodā, biežāk speciālistu vidē. Ikdienā latvieši drīzāk teiktu "lieli lapu koki" vai "platlapju koki".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.