lieglaimīgs

"Lieglaimīgs" nozīme:
Tas apzīmē cilvēku, kas mēdz glaimot — pārspīlēti slavēt, izteikt pārmērīgu apbrīnu vai pat nepatiesu atzinību, bieži vien ar nolūku iegūt kādu labumu, patikšanai vai manipulācijai.

Piemēri:

1. Darba vidē:
"Viņš ir tik lieglaimīgs — vienmēr nepamatoti slavē vadītāju, lai tiktu pie paaugstinājuma."

2. Ikdienas sarunā:
"Nevajag būt lieglaimīgam; labāk sakāt godīgu viedokli, nevis tukšas līdzināšanas."

3. Raksturojumā:
"Viņas lieglaimīgā uzvedība sapisa sapulci — visi saprata, ka viņas komplimenti nebija sirsnīgi."

Sinonīmi: glaimotājs, līdzinātājs, pielipīgs (ar negatīvu nokrāsu).
Antonīmi: godīgs, tiešs, kritizējošs.

Įrašas
Paaiškinimas	"Lieglaimīgs" nozīme: Tas apzīmē cilvēku, kas mēdz glaimot — pārspīlēti slavēt, izteikt pārmērīgu apbrīnu vai pat nepatiesu atzinību, bieži vien ar nolūku iegūt kādu labumu, patikšanai vai manipulācijai. Piemēri: 1. Darba vidē: "Viņš ir tik lieglaimīgs — vienmēr nepamatoti slavē vadītāju, lai tiktu pie paaugstinājuma." 2. Ikdienas sarunā: "Nevajag būt lieglaimīgam; labāk sakāt godīgu viedokli, nevis tukšas līdzināšanas." 3. Raksturojumā: "Viņas lieglaimīgā uzvedība sapisa sapulci — visi saprata, ka viņas komplimenti nebija sirsnīgi." Sinonīmi: glaimotājs, līdzinātājs, pielipīgs (ar negatīvu nokrāsu). Antonīmi: godīgs, tiešs, kritizējošs.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.