"Liecība" nozīme:
Tas ir pierādījums, apliecinājums vai liecība (parasti par kādu notikumu, faktu, jūtu vai patiesību). Vārds bieži lietots reliģiskā vai formālā kontekstā, lai apzīmētu liecinieka paziņojumu vai pierādījumu par kaut ko.
Piemēri:
1. Reliģisks konteksts:
"Viņa stāstīja par savu grēku piedošanu kā liecību par Dieva žēlastību."
(Šeit "liecība" nozīmē personīgu pieredzi, kas apliecina ticības patiesības.)
2. Juridisks/ikdienas konteksts:
"Cietušais sniedza liecību tiesā par notikušo negadījumu."
(Formāls liecinieka paziņojums par faktiem.)
3. Simboliska nozīme:
"Šī veiksmīgā projekta pabeigšana ir liecība mūsu komandas centieniem."
(Kā "pierādījums" vai "apliecinājums" par kaut ko.)
Saistītie vārdi:
- Liecītājs (cilvēks, kas sniedz liecību).
- Liecības (daudzskaitlī, piemēram, "tiesas liecības").
- Liecināt (darbības vārds – "pierādīt, apliecināt").
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.