"Leizeja" ir lietvārds, kas latviešu valodā apzīmē dabisku pazemes tukšumu vai alas sistēmu, ko veidojis ūdens (bieži vien karsta) izskalojot iežus (piemēram, kaļķakmeni, dolomītu). Tas ir sinonīms vārdam "ala", bet parasti lietots, lai norādītu uz plašāku, sarežģītāku pazemes telpu ar pazemes upēm, ezeriem, stalaktītiem vai stalagmītiem.
Piemēri lietojumam:
1. Ģeogrāfija/tūrisms:
"Latvijā pazīstamākā leizeja ir Gūtmaņa ala Siguldā, kas veidojusies Gaujas izskalotajos smilšakmeņos."
"Viņi devās ekskursijā uz Krāslavas novadā esošo Rāzna nacionālā parka leizejām."
2. Pārnestā nozīmē (retāk):
"Vecās mājas pagrabā bija kā leizeja – tumša un mitra."
"Grāmatā aprakstītā pazemes leizeja kļuva par galveno sižeta vietu."
Saistītie termini:
- Speleoloģija – zinātne, kas pēta leizejas un alas.
- Stalaktīti/stalagmīti – veidojumi leizejās (no griestiem nokrienošie un no grīdas augošie kaļķakmens veidojumi).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.