lazarete
"Lazarete" ir vēsturisks termins, kas apzīmē militāro vai infekcijas slimnīcu, īpaši laikā, kad valstī valda epidēmija vai karš. Tas bieži tika izmantots 18.–19. gadsimtā, lai aprakstītu iestādes, kurās ārstēja infekcijas slimību (piemēram, mēra, tīfa) pacientus vai ievainotos karavīrus.
Īsumā: Lazarete ir speciāla (bieži vien laicīga) slimnīca epidēmiju vai karu apstākļos.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks konteksts:
"Napoleona karu laikā ievainotie karavīri tika nogādāti lauka lazaretē, kur ārsti veica steidzamās operācijas."
2. Mūsdienu lietojums (pārnestā nozīmē):
"Pilsētas slimnīca pārvērtās par īstu lazareti, kad sāka plīst Covid-19 pandēmija – gultas trūka, un medicīnas personāls strādāja līdz nospriedumam."
3. Literatūrā:
Daudzos vēsturiskos romānos (piemēram, L. Tolstoja "Karš un miers") lazaretes tiek aprakstītas kā pārpildītas, briesmīgos apstākļos esošas vietas, kur karavīri cieš no ievainojumiem un slimībām.
Skaidrojums:
Vārds cēlies no Lācara (Bībeles personāža, kas saslimis ar spitālību) un sākotnēji apzīmēja spitālības (lepras) kolonijas. Laika gaitā tas attiecināts uz jebkuru infekcijas slimnīcu vai karadarbības medicīnas iestādi. Mūsdienās termins lietots reti, galvenokārt vēsturiskos aprakstos vai metaforiski, lai uzsvērtu ārkārtējo situāciju veselības aprūpē.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.