laupītkāre
"Laupītkāre" ir sieviešu dzimtes vārds, kas nozīmē sieviete, kas nodarbojas ar laupīšanu (noziedzīgu mantas atņemšanu ar varu vai draudiem). Tas ir sieviešu analogs vārdam "laupītājs".
Īss skaidrojums:
Tas apzīmē sievieti, kas laupa — piemēram, aplaupa cilvēkus, bankas, transportlīdzekļus u.c., bieži vien bandas sastāvā vai individuāli.
Piemēri lietojumam:
1. Vēsturisks konteksts:
"Tā bija slavena laupītkāre, kas 19. gadsimtā terorizēja ceļotājus mežainos apvidos."
2. Mūsdienu/fantāzijas konteksts:
"Filmas varone ir nebaidīga laupītkāre, kas plēš bankas, lai atriebtos korporācijai."
3. Allegorisks lietojums (pārnestā nozīmē):
"Viņu dēvēja par sirdīs laupītkāri — ar savu burvību viņa 'aplaupa' vīriešu uzmanību."
(Šeit tas lietots humora pārspīlējumā, nevis noziedzniecisko darbību aprakstam.)
Piezīme:
Vārds literatūrā un folklorā sastopams retāk nekā "laupītājs", bet to lieto, lai precīzi norādītu uz sievieti šādā noziedznieciskā amatā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.