"Lāpturis" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kas lāpa (pļauj) zāli vai labību ar lāpām — tradicionālu roku darbarīku, kas sastāv no kāta un tērauda asmens.
Īsumā: lāpturis = zāles/labības pļāvējs ar lāpām.
Piemēri:
1. Vēsturisks konteksts:
"Iepriekš, pirms parādījās kombaini, lauku darbos strādāja daudz lāpuru."
2. Mūsdienu lietojums (biežāk metaforiski):
"Viņš strādā kā lāpturis — nepārtraukti un ritmiski."
3. Folklora/dzeja:
"Aiz ezera dzied lāpturis,
siržu zāles lāpodams."
(Alfrēds Vācietis)
Piezīme: Vārds mūsdienās lietots reti, galvenokārt vēsturiskos aprakstos, folklorā vai pārnestā nozīmē, lai apzīmētu smagu, monotoni darbu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.