lāpītāja
"Lāpītājs" (vīriešu dzimtē) vai "lāpītāja" (sieviešu dzimtē) latviešu valodā nozīmē cilvēks, kas kaut ko lāpī — tas ir, rūpīgi tīra, notīra, sakārto, uzlabo, labo vai uzglabā.
Šis vārds visbiežāk lietots lauku un mājas darbu kontekstā, kur tas apzīmē kādu, kas rūpējas par īpašumu, zemi, māju vai inventāru.
Galvenās nozīmes nianses:
1. Tīrītājs/sakārpotājs (piemēram, dārzu, telpu).
2. Uzglabātājs/rūpētājs (par mantām, ražu).
3. Labotājs/uzlabotājs (kaut ko salabo vai uzslaucīgi nokārto).
Piemēri lietojumam:
1. Lauksaimniecībā:
"Viņš ir lāpītājs un rūpējas par visas saimniecības instrumentiem."
"Pēc ražas novākšanas viņa kā lāpītāja sakārtoja un notīra graudus."
2. Mājas darbos:
"Vecmāmiņa ir lāpītāja – viņa vienmēr sakārto bērnunamus un glabā lietas kārtībā."
"Viņš kā īsts lāpītājs salaboja visus salauztos mēbeles."
3. Pārnestā nozīmē (retāk):
"Viņš ir savas dzīves lāpītājs" (cilvēks, kas sakārto savu dzīvi).
Sinonīmi: tīrītājs, sakārpotājs, uzglabātājs, koptājs.
Antonīmi: netīrītājs, izšķiedējs, haotiskš.
Vārds "lāpītājs/lāpītāja" mūsdienās lietots retāk, biežāk lauku apvidos vai literārajos tekstos, bet saglabājis skaidru nozīmi par rūpīgu, praktisku darba veicēju.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.