labirints
"Labirints" latviešu valodā nozīmē sarežģītu, apburtu ceļu tīklu, kurā ir viegli apmaldīties, vai arī sarežģītu, mulsinošu situāciju vai problēmu.
Galvenās nozīmes:
1. Būvēts labirints – arhitektūras vai dārza struktūra ar grūti atrodamiem izejas ceļiem.
2. Pārnestā nozīmē – sarežģīta, mulsinoša sistēma, process vai dzīves situācija.
Piemēri:
1. Fizisks labirints:
Krāšņajā parkā bija izveidots zaļš labirints no dzīvžogiem, kurā bērni rotaļājās pēc izejas.
2. Pārnestā nozīme:
Valsts birokrātija dažkārt šķiet kā neizprotams labirints noteikumiem un formām.
Grāmatas sižets bija īsts intelektuāls labirints ar daudzām noslēpumainām norisēm.
Etimoloģija:
Vārds cēlies no grieķu labyrinthos (mitoloģiskā labirinta Krētā, kurā atradās Minotaura) un latīņu labyrinthus.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.