"Ķoniņš" latviešu valodā ir diminutīvs (mazinošs, maiguma) vārds no vārda "kungs".
Tas izsaka pieklājīgu, maigu, bērnišķīgu vai mīļu apzīmējumu vīrieša personai, bieži vien lietots, runājot ar bērniem vai izsakot maigumu.
Nozīmes nianses:
1. Bērniem — jaunam zēnam, mazam puisītim.
2. Maigumam — mīļots vīrietis (piemēram, dzejā, mīlestībā).
3. Ironiskā/izsmējuma nozīmē — runājot par pieaugušu vīrieti, ko uztver kā pārlieku iedomīgu vai bērnišķīgu.
Piemēri:
1. Bērnam:
"Sveiks, mazais ķoniņ! Kā tev iet?"
(Runājot ar mazu zēnu.)
2. Maigā kontekstā (dzejā/mīlestībā):
"Nāc šurp, mans dārgais ķoniņ."
(Kā mīļots apzīmējums partnerim.)
3. Ironiskā nozīmē:
"Vai mūsu ķoniņš jau atkal dusmojas?"
(Izsmējot pieauguša vīrieša bērnišķīgu uzvedību.)
Piezīme: Vārds "ķoniņš" mūsdienās reti lietots oficiālā runā, bet saglabājies folklorā, dzejā vai sarunvalodā ar nokrāsu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.