"Krietnība" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē godīgumu, taisnīgumu, pienākumapziņu, uzticamību un morāli labu rīcību. Vārds bieži tiek lietots, lai raksturotu cilvēka izturēšanos saskaņā ar ētikas normām, uzsverot godīgumu, atbildību un cieņu pret citiem.
Piemēri lietojumā:
1. Darba vidē:
"Viņš vadīja uzņēmumu ar lielu krietnību, nekad neizmantojot savu amitu personīgai labumam."
2. Ikdienas situācijā:
"Atrodot maciņu ar naudu, viņa krietnība lika tai nekavējoties nodot atrastāju policijai."
3. Raksturojot personību:
"Vecāki vienmēr uzsvēra krietnības nozīmi, mācot bērniem godīgi izturēties pret citiem."
Sinonīmi: godīgums, taisnīgums, pienākumapziņa, uzticamība, tikumība.
Antonīmi: negodīgums, negodība, nelietība, negodīga rīcība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.