konkistadors
"Konkistadors" (spāņu: conquistador — 'iekarotājs') ir termins, kas vēsturē apzīmē Spānijas karotājus, pētniekus un piedzīvojumu meklētājus, kuri 15.–17. gadsimtā iekaroja lielas daļas no Amerikas, iznīcinot vietējās civilizācijas (piemēram, actekus un inkus) un nodibinot Spānijas koloniālo varu.
Galvenās nozīmes punkti:
- Eiropiešu (galvenokārt spāņu) iekarotāji Amerikās.
- Virzīja kolonizāciju, izplatīja kristietību, meklēja zeltu un bagātības.
- Bieži vien brutalitāte pret indiāņiem un kultūru iznīcināšana.
Piemēri:
1. Hernans Kortess — 1521. gadā iekaroja Acteku impēriju (tagadējā Meksika).
2. Francisko Pisaro — 1530. gados sagrāva Inku impēriju (Andu reģions, Peru).
3. Huanas Ponse de Leons — iekaroja Puertoriko, meklēja "Mūžīgās jaunības avotu" Floridā.
Mūsdienās termins dažkārt tiek lietots arī metaforiski, apzīmējot nežēlīgus iekarotājus vai cilvēkus, kas ar spēku iegūst kontroli.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.