konīdija
"Konīdija" (angļu: conidium, daudzskaitlī conidia) ir nepārošanās sporu veids, ko veido daudzas sēnes (īpaši askomicēti un deuteromicēti) bezdzimuma vairošanās procesā. Tās parasti veidojas īpašos zarojumos vai galiņos – konidijnesoros (konidioforos) – un kalpo kā izturīgas izplatīšanas vienības.
Galvenās īpašības:
- Veidojas mitotiski (bez apvienošanās ar citu šūnu).
- Var būt dažādu formu (apaļas, iegarenas, vērpes utt.).
- Bieži izplatās ar vēju, ūdeni vai kontaktā.
- Liela nozīme dažādu sēņu (piemēram, pelējuma) vairošanā un izplatībā.
Piemēri:
1. Pelējuma sēnes (Penicillium, Aspergillus) – veido konīdijas ķēdītēs uz konidioforiem, kas izskatās kā putekšņaini pārklājumi uz pārtikas vai augu.
2. Miltrasas sēnes – konīdijas veidojas uz augu virsmas, izraisot baltas vai pelēkas plankumainības.
3. Botrytis cinerea (pelēkā puve) – konīdijas izraisa ogu un augu puvi.
4. Cilvēka infekcijas – piemēram, Aspergillus fumigatus konīdijas, iekļūstot elpceļos, var izraisīt aspergillozi.
Konīdijas ir svarīga ekoloģiska un patogēna loma, nodrošinot sēņu izdzīvošanu un izplatību dažādās vidēs.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.