koloniālisms
Koloniālisms ir politiska un ekonomiska sistēma, kurā viena valsts (metropole) pakļauj citas teritorijas (kolonijas), izmantojot tiešu kontroli, militāru spēku vai ekonomisko atkarību, lai izgūtu resursus, paplašinātu ietekmi vai nodibinātu savu kultūru.
Galvenās iezīmes:
- Tieša vai netieša pārvalde (administrācija, likumu uzspiešana).
- Ekonomiska izsaimniekošana (izejvielu, darbaspēka izmantošana).
- Kultūras un sabiedrības pārmaiņas (valodas, reliģijas, tradīciju uzspiešana).
Piemēri:
1. Britu impērija Indijā (18.–20. gs.) – izmantoja Indiju kā izejvielu avotu un tirgu, ieviesa angļu valodu un savas institūcijas.
2. Spānijas kolonizācija Latīņamerikā (16.–19. gs.) – pakļāva indeņu civilizācijas, izgūja dārgmetālus, spieda kristietību.
3. Francijas kolonijas Āfrikā (piem., Alžīrija) – teritoriju kontrolēja politiski un ekonomiski, integrējot tās Francijas sistēmā.
Atšķirība no imperiālisma: Koloniālisms bieži ietver tiešu koloniju izveidi, bet imperiālisms ir plašāka ietekmes paplašināšanās (arī ekonomiska vai politiska). Koloniālisms mūsdienās oficiāli beidzies, taču tā sekas (piem., robežu konflikti, ekonomiskā atkarība) jūtamas vēl šodien.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.