Kolektivizācija ir lauksaimniecības politika, kurā individuālie zemes gabali un saimniecības tiek apvienoti lielos kolektīvos saimniecībās (piemēram, kolhozos vai sovhozos), kas pārvaldītas valsts vai kolektīva ietvaros. Parasti šis process tiek veikts ar valsts piespiedu līdzekļiem.
Galvenās iezīmes:
- Zemes, lopu un tehnikas nacionalizācija/apvienošana.
- Centralizēta ražošanas plānošana.
- Mērķis – palielināt lauksaimniecības produktivitāti un nodrošināt pārtiku pilsētām/rūpniecībai.
Vēsturiski piemēri:
1. PSRS (1928.–1933. gadā) – Staļina vadītā masveida kolektivizācija, kas izraisīja badu (piemēram, Holodomor Ukrainā) un pretošanos.
2. Ķīna (1958.–1962. gadā) – Lielā lēciena laikā īstenotā kolektivizācija, kas noveda pie ekonomiskas krīzes un bada.
Mūsdienu konteksts:
Termins dažreiz tiek lietots arī metaforiski, apzīmējot jebkuru piespiedu centralizāciju vai individualitātes zaudēšanu organizācijā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.