kokaudze
"Kokaudze" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē meža klājumu, kurā dominē koki — tas ir, meža daļu ar kokiem, kas atšķiras no pārējās meža teritorijas pēc koku sugas, vecuma, blīvuma vai augšanas apstākļiem. Tas bieži tiek lietots, lai raksturotu meža iekšējo struktūru vai noteiktu meža tipu.
Īsumā:
Kokaudze = koku grupa mežā ar kopīgām īpašībām.
Piemēri lietojumā:
1. Dabas aprakstā:
"Pie ezera malas stiepjas skaista priedes kokaudze."
(Tas nozīmē, ka tur ir priedes, kas aug kopā kā atsevišķs meža fragments.)
2. Mežsaimniecībā:
"Mežnieki ieteica izcirst novecojušo egļu kokaudzi, lai veicinātu jaunas koku audzēšanu."
(Šeit tas norāda uz konkrētu egļu grupu mežā, ko vērtē kā vienotu vienību.)
3. Dzejā vai tēlainā valodā:
"Vēja šalkoņā ozolu kokaudze šņāca kā tumšs milzis."
(Tiek izmantots, lai radītu tēlu par koku masīvu.)
Sinonīmi:
Meža audze, koku grupa, meža masīvs (kontekstā atkarībā).
Svarīgi:
Vārds "kokaudze" nav ikdienas sarunvalodā visizplatītākais, bet to regulāri sastop meža nozarē, dabas aprakstos, literatūrā un zinātniskajos tekstos par mežiem. Tas uzsver koku kopumu kā strukturālu vienību meža ekosistēmā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.