knupītis

"Knupītis" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē nelielu, mierīgu, vientuļu vietu vai stūrīti, bieži vien ar mājīgu, ērtu un aizsargātu nojautu. To lieto, lai raksturotu mājīgu telpu, kur var justies droši un atpūtīgi.

Piemēri:
1. Mājās:
"Vecmāmiņas dzīvoklī ir mazs knupītis pie loga, kur viņa vakaros lasa grāmatas."

2. Darba vidē:
"Birojā esmu izveidojis savu knupīti ar fotogrāfijām un augiem."

3. Dabā:
"Mežā atradām mazu knupīti zem lapainiem kokiem, kurā paslēpties no lietus."

Vārds nereti nes arī sajūtu vientulības vai atšķirtību, bet galvenokārt tas izsaka komforta un mierīguma nozīmi. Tas ir izmantojams gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē (piemēram, "dvēseles knupītis").

Įrašas
Paaiškinimas	"Knupītis" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē nelielu, mierīgu, vientuļu vietu vai stūrīti, bieži vien ar mājīgu, ērtu un aizsargātu nojautu. To lieto, lai raksturotu mājīgu telpu, kur var justies droši un atpūtīgi. Piemēri: 1. Mājās: "Vecmāmiņas dzīvoklī ir mazs knupītis pie loga, kur viņa vakaros lasa grāmatas." 2. Darba vidē: "Birojā esmu izveidojis savu knupīti ar fotogrāfijām un augiem." 3. Dabā: "Mežā atradām mazu knupīti zem lapainiem kokiem, kurā paslēpties no lietus." Vārds nereti nes arī sajūtu vientulības vai atšķirtību, bet galvenokārt tas izsaka komforta un mierīguma nozīmi. Tas ir izmantojams gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē (piemēram, "dvēseles knupītis").
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.