"Knicītis" ir latviešu valodas vārds, kas nozīmē nelielu, mīkstu, biezi apaugušu dzīvnieku (piemēram, kaķēnu, sunīti, trušu mazuli) vai mīļo, glāstāmo bērnu.
To lieto ar mīļuma, glāstīšanas nokrāsu, bieži vien saistībā ar mazuļiem vai mīlīgiem dzīvniekiem.
Piemēri:
1. Par dzīvnieku:
"Skaties, kāds mīlīgs knicītis!" (par kaķēnu)
"Mazais trusītis ir īsts knicītis."
2. Par bērnu:
"Nāc šurp, mans knicīt!" (māte runā ar mazuli)
"Visi apbrīnoja viņas mazo knicīti."
3. Mīļvārdā/diminitīvā:
"Kā tev iet, mans knicīt?" (draudzīga uzrunā)
Piezīme: Vārds ir sarunvalodīgs, lietots mīļumā vai žēlībā, nevis oficiālā kontekstā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.